Mīļais bērns!

Nevarēju ilgāk gaidīt, tādēļ rakstu Tev šo vēstuli. Tā gribas zināt, kāTev iet, kādi Tavi sapņi, kādas Tavas bēdas…Vakardien vēroju, kā Tu staigāji ar saviem draugiem. Gaidīju visu dienu,cerēdams, ka Tu atradīsi laiku pastaigāties un parunāties arī ar Mani…Vakarā Tev uzdāvināju krāsām bagātu saulrietu, sūtītā vēja vēsmiņa Tevipat atspirdzināja. Un Es gaidīju, bet Tu pie Manis neatnāci… Man sāp, bet Estomēr Tevi mīlu. Es esmu Tavs DRAUGS.Naktī Tevi vēroju un sargāju. Noglāstīju Tavu vaigu ar mēnessgaismu. Vaimanīji manu pieskārienu? Tā gribēju ar Tevi runāt! Gaidīju, bet klusumsvaldīja Tavā istabā. Man Tev vēl ir tik daudz dāvanu, ko dot - kā lai Es Tevtās nododu?Es esmu Tavs DIEVS.Šorīt Tu uzmodies ar nokavēšanos. Tu steidzies. Manas asaras bira lietuslāsēs. Šodien Tu izskatījies tik noskumis un vientuļš… Mana sirds sāp, jo Essaprotu. Arī Mani draugi Mani sāpināja, un tomēr Es viņus mīlēju. Tāpat kāmīlu Tevi…Mēģinu Tev to vēstīt baltā sniega spožumā, zaļās zāles krāšņumā. Tev točukstu lapu un meža šalkoņā. Savu mīlestību ieelpoju ziedu smaržās unkrāsās. Dziedot to apliecinu putnu balsīs, kalnu straumes čalās, bērnusmieklos. Tevi Es apģērbju siltos saules staros un ietinu svaiga gaisa segā.Mana mīlestība ir dziļāka par jūras dziļumiem un lielāka par jebkurutrūkumu vai vajadzību, kas Tev varētu būt.DEBESU PAGALMOS MĒS KOPĀ PAVADĪSIM MŪŽĪBU.Es zinu, cik grūti ir dzīvot virs zemes. Es tur biju. Es varu palīdzēt.Es gribu palīdzēt. ES TEVI MĪLU! Lūdzu piesauc Mani, parunājies ar Mani,neietērp Mani klusumā un tukšumā! Izvēle ir Tava. Es esmu te. Es gaidīšu, joarvien Es Tevi mīlu… Tavs DraugsJēzus.